Maksts patoloģijas

Pētījumi liecina, ka apmēram 95 % gadījumu patoloģisku izdalījumu no maksts iemesli ir:
● bakteriālā vaginoze (BV);
● kandidas sēnīšu izraisīts vulvovaginīts (CV);
● trihomonu izraisīts vaginīts (TV);
● cervicīts, ko parasti rada seksuāli transmisīvo STI izraisītāji: Chalamydia trachomatis, Herpes simplex vīruss, Neisseria gonorrhoeae;
● palielināts izdalījumu daudzums bez citām patoloģiskām novirzēm.

 

Normāla maksts mikroflora

Maksti klāj plakanais epitēlijs, ko mitrina maksts sekrēts. Makstī vienlaikus var atrasties 10-15 dažādu sugu mikroorganismu, bet, izmeklējot ar speciālām metodēm, konstatē līdz pat 40 sugām.

Klīniskā pieredze rāda, ka līdz pat 60 % sieviešu ar normālu maksts mikrofloru maksts sekrēts satur ne tikai streptokokus, stafilokokus, E coli, bet arī Gardnerella vaginalis, līdz 60 % - Ureaplasma urealyticum un līdz 20 % - Mycoplasma hominis.

Interesanti ir tas, ka mikroorganismu spektrs veselām sievietēm (kurām nav sūdzību par patoloģiskiem izdalījumiem) un sievietēm ar sūdzībām būtībā ir identisks. Atšķirība ir patogēno mikroorganismu skaitā un attiecībā pret laktobaktērijām.

Veselai sievietei 1ml maksts sekrēta satur 105 – 107 laktobaktēriju. Lai saglabātu līdzsvaru, patogēno mikroorganismu skaitam jābūt daudz mazākam.

 

Kāpēc makstī vajadzīgas laktobaktērijas?

Meitenēm līdz 8-10 gadu vecumam maksts sekrēts jeb vide ir neitrāla (pH 7), jo viņas ir hormonāli neaktīvas. Iestājoties pubertātes periodam, sievišķā hormona – estrogēna līmenis palielinās, kā rezultātā sākas regulāras mēnešreizes un mainās maksts vide.

Estrogēna ietekmē maksts sieniņā no glikogēna  īpašā fermentācijas procesā veidojas pienskābe un maksts sekrēts kļūst skābs. Šis process nevar  notikt bez īpašu baktēriju – laktobaktēriju klātbūtnes.

Veselas laktobaktērijas lielā daudzumā producē ūdeņraža pārskābi un pienskābi, nodrošinot skābu maksts vidi (pH 3,8 – 4,2).

Skāba maksts vide ir nelabvēlīga vairumam patogēno mikroorganismu, proti, tā nodrošina dabisku maksts aizsardzību.

 

Faktori, kas ietekmē un maina normālu maksts vidi, ir šādi:
∙ STS (seksuāli transmisīvās slimības);
∙ dzemdes kakla patoloģijas vai saslimšanas;
∙ dzimumhormoni (estrogēni, androgēni, progesterons);
∙ kontracepcija;
∙ dažu medikamentu, piemēram, antibiotiku lietošana;
∙ stress;
∙ ilgstoša prezervatīvu un spermicīdu lietošana;
∙ higiēna (nepietiekama vai arī – gluži pretēji – pārspīlēta);
∙ diēta.

 

Normāli un patoloģiski maksts izdalījumi

Normāli maksts izdalījumi ir gaiši, ar neitrālu smaržu, tie satur maksts epitēlija šūnas, dažus leikocītus un laktobaktērijas, to pH līmenis ir 3,8 – 4,2. Izdalījumu daudzums un konsistence var mainīties atkarībā no menstruālā cikla fāzes.

 

Patoloģiski maksts izdalījumi

Nelabvēlīgu faktoru ietekmē laktobaktērijas maina savu formu un zaudē spēju producēt ūdeņraža pārskābi un pienskābi. Saglabājoties nelabvēlīgiem faktoriem, tikai 6-10 % laktobaktēriju saglabā spēju ražot ūdeņraža pārskābi. Ar to nepietiek, lai nodrošinātu skābu maksts vidi, un tā kļūst sārmaina (pH 5-7).

Maksts floras izmaiņas rada labvēlīgu vidi visu patogēno baktēriju, tostarp maksts sēnīšu un gardnellu, straujai augšanai un attīstībai.

Patoloģiskie maksts izdalījumi pēc izskata ir atšķirīgi atkarībā no mikroorganisma, kas izraisījis saslimšanu.

 

Maksts sēnīte

Vismaz 70 % sieviešu savas dzīves laikā kaut vienu reizi saskaras ar šo saslimšanu. Raksturīgākie simptomi – bāli dzeltenīgi biezpienveida izdalījumi, nieze, bieži recidīvi.

 

Bakteriālā vaginoze

Mūsdienās ļoti izplatīta saslimšana. Raksturīgākie simptomi – gaiši ūdeņaini izdalījumi ar raksturīgu zivju smaku, bieži recidīvi.
Izplatība. Bakteriālā vaginoze (BV) ir uzskatāma par visbiežāko vaginālās infekcijas veidu reproduktīvā vecuma sievietēm. Sieviešu populācijā to sastop vidēji 30-45 %.3
Iespējamie riska faktori:
● BV manifestācija korelē ar seksuālo partneru maiņu un skaitu pēdējās 30 dienas, proti, riska faktors ir partneru maiņa un aktīva seksuālā dzīve;
● ievērojami retāk BV ir monogāmiem pāriem;
● tai pašā laikā BV konstatē 12 % dzimumdzīvi nedzīvojošu sieviešu;
● ja terapija BV gadījumā, ārstējot tikai sievieti, nav bijusi veiksmīga, rezultāts sasniedzams ārstējot abus partnerus.3
Cēlonis. To raksturo normālās maksts mikrofloras pārmaiņas.

 

Nespecifisks bakteriāls vaginīts

Tipiska izmainītas maksts mikrofloras pazīme. Laktobaktēriju skaits ir samazināts, bet palielināts ir E. coli, enterobaktēriju, streptokoku, stafilokoku un leikocītu skaits.

Simptomi – bāli dzeltenīgi izdalījumi ar nepatīkamu smaku.

Trihomoniāze

Šobrīd akūtas formas sastopamas krietni retāk kā pirms 10 gadiem, bet saglabājas hroniskas formas. Inficēšanās parasti notiek seksuālo kontaktu ceļā.
Simptomi – dzeltenīgi putojoši izdalījumi, dedzinoša sajūta dzimumorgānu apvidū.

 

Kāpēc ārstēšana nedod vēlamo rezultātu?

Mūsdienās ir pieejams plašs zāļu klāsts ar lokāli un sistēmiski lietojamiem pretmikrobu un pretsēnīšu līdzekļiem. Tomēr atkārtotu saslimšanu skaits joprojām ir liels.
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka vismaz 40 % sieviešu, kurām bakteriālā vaginoze ir sekmīgi ir izārstēta, pēc laika tās simptomi atkal atjaunojas.

 

Kāpēc tā notiek?

Skābas maksts vides uzturēšanā  būtiska nozīme ir ne tikai laktobaktērijām, bet ne mazāk svarīga ir lokālā imunitāte.

Sievietēm ar biežiem maksts infekciju recidīviem imūnkompetento šūnu (to šūnu, kas atbild par normālu maksts aizsardzību) daudzums ir izteikti mazāks kā veselām sievietēm. Šis specifiskais lokālais imūndeficīts ir reāls pamats atkārtotu maksts infekciju attīstībai.

Laktobaktēriju vakcīna – jauna iespēja sekmīgai maksts infekciju ārstēšanai.  Vairāk informācijas jautājiet savam ginekologam.

 

3.S. Andrējeva, I. Auziņa, D. Baltiņa, J. Dzenis, B. Geidāne, O. Kravčenko, G. Lazdāne, N. Lietuviete, L. Minuhina, I. Vīberga, M. Zvaigznīte. „Ginekoloģija”, NA 2006: 149-153.